Vakarlēpis. Foto: Markus Varesvuo
 
   

Eiropā aizsargājama putnu suga, iekļauta Eiropas Savienības Putnu direktīvas I pielikumā. Izplatīts visā Eiropā, ziemeļrietumu Āfrikā, Vidusāzijā.


Vakarlēpis ir slaids putns, nedaudz mazāks par dzeguzi, ar gariem spārniem un asti. Vakarlēpja apspalvojums ir ļoti maskējošs – pelēcīgs ar brūnganiem un dzeltenīgiem raibumiem, tā ka uz zemes sēdošu putnu pamanīt ir gandrīz neiespējami. Vakarlēpis ir nakts putns, aktīvs tikai vēlu krēslā un naktī, kad ķer gaisā kukaiņus. Lido ļoti veikli, bez skaņas, pēc lidojuma manieres atgādinot milzīgu sikspārni. Riesta lidojumā vakarlēpji mēdz spārnus “plaukšķināt” virs muguras. Dzied gan lidojumā, gan sēžot kokā. Vakarlēpis olas dēj uz zemes, vispār neveidojot ligzdu. Dējumā ir tikai 2 olas, mazuļi izšķiļas pūku tērpā un jau uzreiz var mazliet pārvietoties. Ziemot lido uz tropisko Āfriku.

Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū vakarlēpji dzīvo virsājos, Rampas purvā, skrajos priežu mežos un izcirtumos. Naktī putni mēdz nolaisties arī uz ceļiem, tādēļ tos ļoti apdraud automašīnas, kuru gaismās apžilbuši, putni var nepaspēt izvairīties no braucoša auto un iet bojā. Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū ligzdo līdz pat 67 pāriem šo putnu.